Anneli Hābu (Anneli Haabu)
Rietumigaunijas tūrisms
Piekrastes pārgājienu taka, kas vijas gar Baltijas jūras krastu, ir daļa no Eiropas garās distances pārgājienu maršruta E9. Pārgājienu taka sākas Nidas ciemā uz Lietuvas-Latvijas robežas un finišē Igaunijā, Tallinas ostā. Maršruta kopējais garums ir 1200 km, no kuriem 580 km ir Latvijā, bet 620 km – Igaunijā. Taka izstaigājama abos virzienos, tikpat labi Tallina var būt sākumpunkts.
Maršrutā Nida – Liepāja – Ventspils – Kolka – Jūrmala – Rīga – Saulkrasti – Heinaste – Ikla – Pērnava – Virtsu – Lihula – Hāpsalu – Paldiski – Tallina atrodas vairāk nekā 500 dabas, vēstures un kultūras objektu. Piekrastes pārgājienu taka ietver arī Igaunijas salas: Kihnu, Sāremā, Muhu, Hījumā, Vormsi, Osmusāri.
Piekrastes pārgājienu taka sastāv no 8 lielākiem posmiem, kas savukārt iedalās 60 vienas dienas pārgājienos, kuru garums variē no 15-25 km un kurus var izstaigāt kā atsevišķus maršrutus.
Igaunijas posmi ir Pērnavas līča piekraste un zvejnieku ciemi (Ikla – Virtsu 228 km, ilgums 11 dienas), Matsalu dabas parks un Rietumigaunijas salas (Virtsu – Rohukila 100 km, ilgums 5 dienas, papildus Sāremā, Muhu, Hījumā un Vormsi), Hāpsalu un Igaunijas zviedru ciemi (Tūru – Neva 136 km, ilgums 6 dienas) un Ziemeļrietumigaunijas glints un ūdenskritumi līdz Tallinai (Neva – Tallinna 158 km, ilgums 8 dienas).
Latvijas posmi ir Dižjūra (Baltijas jūras Kurzemes piekraste), Mazjūra (Rīgas līča Kurzemes piekraste), Jūrmala un Rīga (Latvijas populārākā kūrortpilsēta un galvaspilsēta) un Vidzemes piekraste (Rīgas līča austrumu piekraste).
Latvijā maršruts galvenokārt ved pa smilšainu piekrasti un piekrastes pļavām. Igaunijā starp Hāpsalu un Tallinu taka ~100 km garumā ved pa jūras krastu, citur krasta līnija ir sadalīta un sastāv no daudziem zemesragiem, mitrājiem, niedrājiem vai piekrastes pļavām, līdz ar to atlikušos ~500 km var mērot pa piekrastes ceļiem un vietām gar brauktuvēm. Pilsētās un apdzīvotās vietās Piekrastes pārgājienu taka vijas pa gājēju ceļu.
Maršruts ir izstaigājams jebkurā gadalaikā. Vasarā, tūrisma sezonā, piekraste pulcē vairāk cilvēku, līdz ar to piejūras naktsmītnes var jau būt laikus rezervētas. Vasarā jūras ūdens temperatūra var sasniegt +18–20 °C, līdz ar to var doties peldēt. Rudenī, dodoties pa mežu, var redzēt vairāk krāsu – koku lapas ir raibas, var atrast gan sēnes, gan ogas. Tas ir arī putnu migrēšanas laiks; var būt gan lietains, gan vētrains, un daļa naktsmītņu un ēdināšanas iestāžu var būt slēgtas. Ziemā jārēķinās, ka lielākā daļa pakalpojumu var nebūt pieejami. Ja ir noturīgs sniegs un sals, tad kāpēc gan kādu posmu nemērot ar slēpēm. Pavasarī vari kļūt par liecinieku dabas atmodai – smaržo ceriņi, putni atgriežas no siltajām zemēm, strauti burbuļo un pumpuri plaukst.
Baltijas jūras krastam nav raksturīgas bīstamas dabas katastrofas, taču jārēķinās, ka, pastaigājoties pa piekrasti, vietām var būt spēcīgas vētras. Bēgumi vai paisumi, kas gareniski ierobežotu kustību piekrastē, nebūs sastopami, taču jūras piekraste tomēr ir mainīga, un nākamajā reizē iepriekš redzēta vieta var izskatīties pavisam citādāk.
Izmantotais avots coastalhiking.eu