Apļveida pārgājienu takas Rietumigaunijā. Būs aizraujoši visai ģimenei un profesionāliem ceļotājiem.

2,8 km garo pārgājienu taku, kas atrodas netālu no pilsētas, ir iecienījuši gan vietējie, gan arī viesi, kas ieradušies no tālienes. Takas sākumā esošais informācijas stends sniedz pārskatu par mežsaimniecības pamatjēdzieniem. Meža takā jūs varat iepazīties ar dažādām mežsaimniecības un dabas aizsardzības tēmām, apbrīnot 160 gadus veca meža klusumu, kā arī senos alkšņus pie upes.Blakus takai, pie Pērnavas upes ir izveidota ugunskura vieta ar nojumi un grila režģiem, kā arī patīkamai atpūtai nepieciešamu galdu un soliem. Šeit esošais upes krasts ir arī iecienīta makšķerēšanas vieta.

Rannametsas upes palieņu meža malā atrodas divu kilometru gara mācību taka ar informācijas dēļiem. Takas mērķis ir iepazīstināt ar nedaudzajiem Igaunijas palieņu mežiem un tiem raksturīgajiem augu kopumiem. Takā būs jāpārvar šķēršļi pāri laipām un kritušiem kokiem. Pie takas atradīsiet atpūtai un ugunskura sagatavošanai divas meža mājiņas, kur, ja nepieciešams, jūs varat arī palikt pa nakti. Noderīga informācija: Laiksāre (Laiksaare: tulkojumā - plankumu sala) savu nosaukumu ieguvusi no tā, ka tās saimniecības ēkas izskatījušās kā salu plankumi starp purviem un mežiem!

Rannametsa kāpas vienmēr ir bijušas populāras tūristu vidū. Lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Luitemā dabas rezervātu, šeit tika izveidota dabas mācību taka un izvietoti informācijas stendi. Apļveida taka, kas daļēji vijās pa dēļu celiņu, ved pa priežu mežu, kas atrodas kāpās, un pa Tolkuses purvāju, kā arī galapunktā noved pie lielākā purvāja dīķa. Uz takas atrodas vairāki interešu punkti, purva ezeri un atpūtas vietas.  Igaunijas augstākās kāpas Tornimegi virsotnē ir uzstādīts 18 metrus augsts skatu tornis, no kura paveras lielisks skats uz Tolkuses purvu un Pērnavas līci.

Jēsū-Teramā (Jõesuu-Tõramaa) ceļa malā atradīsiet norādi, kas aicina Jūs doties pārgājienā pa dēļu celiņu gleznainajā Rīsas (Riisa) purvā. Takas ceļā atrodas 8 atpūtas vietas un skatu tornis. Piebraucamais ceļš, autostāvvieta un sausā tualete atrodas takas sākumā pie vārtiem. Pārvietojoties vispirms pa takas plašumiem, uz brīdi nogriežas taka mežā. Šādās vietās var redzēt kā mežs pārtop par purvu, un pretēji - sausā augsne tiek aizstāta ar mitru zemi un purva augi ar egļu mežiem. Dodoties tālāk, taka sasniedz skaistos purva akačus. Šeit varat sanākt kopā ar visu ģimeni izbraucienam uz pikniku! Pa Rīsas taku iespējams doties arī ratiņkrēslā un ar bērnu ratiņiem - līdz pirmajam akacim (1,2 km).

Matsalu nacionālais parks ir slavens kā putnu vērošanas vieta - iepazīstiet Penijegi pārgājienu takā putnus, pļavas un meldrājus, palieņu pļavas, krastmalas ganību un kaļķakmens grunts pļavas. Uz takas ir ugunskura vieta, telšu zona, atpūtas vietas, informācijas stendi un Penijegi upes skatu tornis. Pārgājienu var izvēlēties no 3 km līdz 7 km, pastaigas laiks varētu būt no 1,5 līdz 4 stundām. Mitrā laikā ir nepieciešami gumijas zābaki un putnu vērošanai binoklis. Cienījamais apmeklētāj! Tā kā taka atrodas ganību zonā, tad suņus līdzi ņemt nav atļauts. 

3 km garā meža taka sākas pie RMK Kilingi-Nemmes meža mājas, takas karte ir redzama uz starta vietas informācijas stenda. Takas mitrākās vietas var pāriet pa dēļu celiņu, kalnā uzkāpt pa koka kāpnēm, pār avotu nokļūt - pār koka tiltiņu.   Meža pārgājienu taku, kas sastāv no 12 apskates punktiem, ir plānojis Hendriks Relve, takas sākumā ir meža klase. Pajumtē ar apļveidā izvietotiem soliņiem ceļotāji var atpūtināt kājas un ieturēt maltīti, bet skolas pārstāvji skolniekiem var vadīt dabas mācības stundas.  Tuvumā esošajā Kilingi-Nemmes ugunskura vietā var pagatavot sev maltīti un nakšņot teltīs.

Pērnavas apriņķa ziemeļos atrodas Kaismas lielezers, kas ir 1,2 km² liels purva ezers. Ar to savienots purva vidū esošais Kaismas Mazais ezers, un teritorija starp abiem ezeriem ir īsts neskartas dabas paraugs. 6 km garā veselības taka iet ap Kaismas lielezeru, tur iespējams izbaudīt ezera apkaimes skaistumu, purva un meža vidi. Daļēji pa dēļu klājumu ejošās takas karti atradīsiet takas sākumā. Uz takas atrodas daudzas ar dabu iepazīstinošas informācijas plāksnes un skatu tornis. Atpūtas zonā pie ezera iespējams iznomāt laivu un doties airēt ezerā. Tāpat varat tur nakšņot un apmeklēt pirti, uzsliet telti vai novietot dzīvojamo treileri.

Pērnavas piejūras dabas rezervāts kopumā aptver 341 hektārus meža, lagūnu un piekrastes pļavu. Šeit tiek ganīti liellopi jeb pilsētas govis, kā arī šeit mīl ligzdot gan putni, gan arī abinieki. Unikālās pilsētas dabas atklāšanai viesiem ir izveidota 600 m gara pārgājienu taka ar skatu platformu, kas atrodas tieši Pērnavas centrālajā pludmalē jūras krastā. Viesi var pastaigāties tieši seklā ūdens krastā un atklāt īpašus un aizsargājamus augus. Pa šo taku var baudīt dabu gan ar bērnu ratiņiem, gan arī ar ratiņkrēslu.

Kabli, skaistā jūras piekrastes malā atrodas 1,8 km gara mācību taka, kas iepazīstina ar dažādām ainavām un vērtīgiem biotopiem. Dabas mācību taka sākas pie Kabli apmeklētāju centra. Šeit atrodas Prīvitsas (Priivitsa) ugunskura vieta, kur varat atpūsties vai nakšņot.  Lai izietu ar dēļu celiņu klāto taku, ir nepieciešamas apmēram 1-2 stundas. Uz mācību takas ir divi putnu vērošanas torņi, kā arī visa taka ir aprīkota ar informācijas plāksnēm un izglītojošām ligzdām, kas ir saistītas arī ar takas viedo spēli. Takai ir piekļuve ar ratiņkrēslu un bērnu ratiņiem.  Takas malā ir arī Kabli putnu vērošanas stacija, kurā tiek gredzenoti putni un pētīta to migrācija.

Ciema Kalējs Mihkel Rand 1925. gadā uz 0,4 ha lielā kaļķakmens pakalna  uzsāka dārza veidošanu. Sagatavojot augsni reto koku un krūmu vajadzībām, viņš sataisīja caurumus kaļķakmens augsnē un saveda tur tūkstošiem ķerras ar zemi. Iegādājoties koku un krūmu sēklas, viņš izbraukāja lielāko daļu no Sāremā parkiem un dārziem, kuros auga visdažādākās koku un krūmu sugas, kā arī devās arī uz Tallinu, Tartu un Viljandi. Labi zināt: Mihkel Rand dendrārijā ir vairāk nekā 100 koku un krūmu sugas. Dendrārijā ir sastopamas arī vairākas ārvalstu koku sugas.  

Sāremā lielākais purvs gaida Jūs pārgājienā pa 4,8 km garo pārgājienu taku. Pārgājienu taka, kas klāta ar šķeldu un dēlīšiem, vijās cauri purvam uz Pikkjerves (Pikkjärve) ezeru. Ezera krastā atrodas jauka skatu platforma, kur varat atpūsties un baudīt pikniku. No 9 metrus augstā skatu torņa, kas atrodas takas tuvumā, paveras lielisks skats uz brīnišķīgo purvu. Rudenī dodoties pastaigā pa taku variet baudīt dzērvenes. Šeit ir daba!  Noderīga informācija: Naistejerves (Naistejärv) ezers esot radies no sieviešu, tostarp no Lielā Tella sievas Piretas, asarām. Koigi ezers pēc veco cilvēku stāstiem ir radies vietā, kur Karedas un Koigi muižas kungi strīdējās, un ezera dibenā esot vesela muiža. 

Aptuveni divus kilometrus garā dabas taka atrodas Kilingi ainavas aizsardzības zonā. Taka ved pār Sāres ciema muižnieka izveidoto zivjaudzētavas kanālu un šķērso Sāres muižas un tās apkārtnes saimniecības nodalošo akmens robežžogu. Takas vidū atrodas vecs smilšu karjers. Taka ir aprīkota ar 15 informācijas plāksnēm, uz kurām atrodama informācija par vietējo augu valsti - kokiem un krūmiem. Vērtīgi zināt: Igaunijas kopējais vietējo augu valsts sugu skaits ir 1441, dabas takas apkārtnē ir sastopami 15% no visām sugām.

Kuresāres Veselības parks ir izvietojies 36 hektārus plašā meža rajonā. Veselības parkā tevi gaida 0,6 km, 1 km un 2 km garas, apgaismotas skriešanas un slēpošanas trases ar zāģu skaidu segumu. Vasarās var sportiski pavadīt laiku parka skriešanas un pārgājienu trasēs, savukārt ziemās - izmantot slidotavu un slēpošanas trases.

Loodes ozolainē ir veca ozolu audze, meža pļava un ganības, kā arī piekrastes pļavas un retas augu un dzīvnieku sugas. No ziemeļrietumiem līdz Umbrijai var atrast veco ozolu, meža pļavu un meža dārzu, kā arī piekrastes pļavas, retas augu un dzīvnieku sugas. Var pieņemt, ka Loodes ozolaines vecāko paaudzi veido koki, kas palikuši pēc Pētera I flotes celtniecības kampaņas uzsākšanas. Ar ozoliem kopā šeit aug āra bērzi, purva bērzi, apses, oši un pīlādži. Ozolainē ir uzskaitītas 14 dažādas orhideju šķirnes.  Labi zināt: Mežs no 1955. gada ir aizsargājams. 2003. gadā tika tur tika atklāts putnu vērošanas tornis. Loodes ozolaine ir viens no nedaudzajiem dabīgajiem ozolu mežiem Igaunijā.

Harilaiu pussala ir viena no skaistākajām un senākajām Vilsandi Nacionālā parka daļām, kas tiek aizsargāta kā interesanta faunas, floras un ģeoloģijas daļa jau no 1924. gada. Harilaiu pārgājienu takas sākas pie RMK Harilaiu atpūtas vietas autostāvvietas. Garākā, 10 km garā pilnībā marķētā taka vijas pa Harilaiu zemes šaurumu un tālāk virzās uz ziemeļrietumos esošo Kīpsāres bāku, tālāk pa kāpām līdz Kelbas zemesragam un atpakaļ uz takas sākumu. 6 km taka pussalas vidū nogriežas no garākās takas uz Hābades līča pusi un pievienojas garajai takai dienvidos. Pie Laialepa līča varat nakšņot teltī un atpūtinat nogurušās kājas. Iesakām iepriekš apciemot RMK Vilsandi RP informācijas punktu Lonā (Loona).

Dabas takas vijās pa savdabīgu ainavu, ko raksturo militāras iekārtas un koku birzis. Marķētajām dabas takām ir dabīgs segums, kas galvenokārt paredzēts pastaigai. Garākās takas marķējumi uz kokiem un akmeņiem ir atzīmēti zilā krāsā, bet īsākās takas - sarkanā krāsā. Takas ir aprīkotas ar informācijas plāksnēm, kas iepazīstina ar mūsu mežu kukaiņiem, augiem, putniem un dzīvniekiem.Kopā iepazīsim brīnišķīgo dabu mums apkārt, saudzēsim un izbaudīsim to! 

Uz Vilsandi salu var nokļūt ar laivu no Papisāres ostas. Suur-Vilsandi 2 pārgājienu takas sākas Vilsandi salas centrālajā daļā pie skatu torņa. 8 km garā taka vijās gar dienvidu piekrasti garām koraļļu rifiem un nonāk pie bākas, tad tālāk gar ziemeļu pusi atpakaļ uz mežu. Otra pārgājienu taka ved uz Vesiloo salu, vijoties garām ar sētu ierobežotai kompleksās izpētes zonai.  Vilsandi Nacionālais parks ir vecākais Baltijas valstīs un ir visvairāk ar jūru saistītā aizsargājamā teritorija. Iesakām iepriekš apciemot RMK Vilsandi RP informācijas punktu Lonā.  

Neljateeristi dabas taka vijas Kepu pussalas ziemeļu piekrastē. Pārgājiena laikā varat iepazīt Kepu pussalai raksturīgās ainavas. Meiraso ir mazs piekrastes avots, var novērott aizsargājamo īves koku, bet Megipes laukakmens un Megipes Sillasoo Jaankivi akmens pludmalē ir kā atmiņa no Ledus laikmeta.  Pludmalē atrodas oriģināla zvejnieku būdiņa.   Takas iziešana aizņem apmēram vienu stundu un sausā laikā to var iziet bez gumijas zābakiem. Taka ir aprīkota ar ceļa norādēm un informācijas tāfelēm. Takas tuvumā ir meža būdiņa, kur ir kamīns, soliņi un galds. Blakus būdiņai ir telšu laukums un ugunskura vieta.

Orjaku mācību taka galvenokārt atrodas Keinas (Käina) līča krastā. Keinas līča putnu kolonija ir interesanta un bagāta ar daudzām sugām, šeit sastopamas gandrīz 192 putnu sugas. Rudeņos uz līča pulcējas 10 līdz 15 tūkstošiem ūdens un piekrastes putnu. Taka sastāv no garākās Orjaku takas (2 km) un īsākā Roostiku apļa (0,7 km). Uz takas ir putnu skatu tornis, trīs apskates platformas, dūņu tilts, atpūtas vieta ar nojumi un apmēram 0,4 km dēļu takas meldrājos. Mācību taka ideāli ir piemērota ģimenēm ar bērniem - mazākais aplis ir pa spēkam arī diezgan maziem bērniem, bet iespēja no skatu torņa vērot ūdensputnus ir aizraujošs notikums gan lielajiem, gan mazajiem. Taka ir iezīmēta ar ceļa norādēm un to var izstaigāt sausām kājām.

Vanajoe ielejas mācību taka atrodas Tihu aizsargājamo ainavu zonā un vijas gar Hījumā visskaistākās upes krastiem, kas vietām sasniedz sešu metru augstumu. Takas iziešanai nav nepieciešams daudz laika, takas gaitā ir vairākas kāpnes un žogi, kas kopā ar interesantu pārgājienu piedāvā papildus fiziku slodzi. Takas garums ir 1 km un tā ir izejama sausām kājām, kā arī taka ir atzīmēta ar koka bultiņām.